Arī šovasar noslīkst pārāk daudz
Sarunā Latvijas radio raidījumā “Pēcpusdiena” biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze unValsts ugundzēsības un glābšanas diensta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieceAgrita Vītola.
Sarunā Latvijas radio raidījumā “Pēcpusdiena” biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze unValsts ugundzēsības un glābšanas diensta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieceAgrita Vītola.
Latvijas radio raidījumā “Monopolā” viesojas Olimpiskā sporta centra vadītāja un biedrības Peldēt droši dibinātāja Zane Gemze.
Par to, cik lieli un labi peldētāji esam tajos un vai aiz vasaras priekiem nestāv skarba patiesība par bojāgājušiem upēs, ezeros un jūrā. Saruna par pieredzi un kāpēc Zanei ir tik svarīgi, lai katrs bērns Latvijā mācētu peldēt.
Peldēšana vasarā ir ne tikai prieks un veids kā atveldzēties, bet teju katru dienu, dažkārt pat vairāki vienā dienā, cilvēki noslīkst, tādējādi apsteidzot pat satiksmes negadījumos mirušo skaitu. “900 sekundes” skaidro, kādi ir elementārākie piesardzības līdzekļi dodoties peldēt.
Pēdējo piecu gadu laikā noslīkstot dzīvību zaudējuši 35 bērnu un jauniešu. Tomēr ik pa brīdim bērni un jaunieši ir manāmi pludmalēs vieni, bez pieaugušo uzraudzības. Kas būtu tas vecums, kad bērnus ir droši laist peldēties vienus pašus? Mammamuntetiem.lv apkopo vecāku un speciālistu viedokļus.
Zane Gemze viesos pie Kaspara Breidaka un Sandas Dejus “Radio SWH” ēterā.
Par peldsezonas sākumā aktuālo – kā vairot sabiedrības zināšanas par drošu uzvedību ūdens tuvumā. Latvijas Radio1 raidījumā “Ģimenes studija” Kā mainīt traģisko statistiku, ko bērniem noteikti vajadzētu atgādināt par drošību uz ūdens un kā bērnu peldētprasmi ietekmēs tas, ka skolās šogad nav notikusi peldētapmācība?
Lai veicinātu drošu atpūtu pie ūdens un mazinātu traģisko statistiku, uzsākam kampaņu “Ja peldēt, tad droši! Nepārvērties slīkonī”. Noskaties animācijas īsfilmiņu un ieklausies ko Slīkonis māca – nepeldēt vienatnē, alkohola reibumā, kā arī izvēlēties drošu peldvietu.
Aizvadītajā gadā noslīkstot dzīvību zaudējuši 10 bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Visbūtiskākais bērnu mirstības pieaugums ir fiksēts vecuma grupā līdz četriem gadiem, sasniedzot vēl nebijušus rādītājus – šajā vecuma grupā zaudējām septiņus bērnus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika. Kopumā 2020. gadā noslīkstot dzīvību zaudēja 128 cilvēki.
2019. gadā dzīvību noslīkstot zaudējuši 103 cilvēki, tostarp 3 bērni. Tas ir piecas reizēs vairāk nekā vidēji citās Eiropas valstīs. Visvairāk – 60% – noslīkst upēs, ezeros dīķos. Noslīkušo skaits šogad jau ir 101 cilvēks, un gads vēl nav galā.
Igaunija seko Skandināvijas valstu piemēram un īsteno jau gadu desmitiem pārbaudītu pieredzi. 2019. gadā noslīka 35 cilvēki, tostarp nebija neviena bērna.
